Sfinksa ir mitoloģiska būtne ar sievietes seju un krūtīm, lauvas ķermeni un putna spārniem. Tā ir sena zīme etrusku, seno grieķu, ēģiptiešu u.c. kultūrās. Sengrieķu variantā Sfinksa sargā Tēbu vārtus. Pa tiem ieiet var vienīgi tas, kurš uzmin Sfinksas uzdoto mīklu. Ēģiptiešu variantā Sfinksa (Lielā Sfinksa pie piramīdām Gizā) ir neizpaužamas gudrības sargs, noslēpumu glabātāja. Sfinksa ir dabas un cilvēka dvēseles noslēpuma simbols.
Ēģiptes valstī valdnieka slavināšanai kalpoja ne tikai arhitektūra, bet arī tēlniecība. Viens no faraona pārcilvēciskās varenības idejas un simbolizējošā saules dieva iemiesojumiem bija sfinksa - būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka seju, kurā bija idealizēti atveidoti valdnieka vaibsti. Sfinksa ir grieķu pārveidots ēģiptiešu vārds, kas nozīmē - "dzīvais tēls". Izcilākais šāda tipa veidojums ir 4. dinastijas faraona Hafras (Hefrena) piramīdas sargātājs - lielā sfinksa. Tās ķermenis veidots no dabiskas klints, bet milzīgās ķepas no kaļķakmens plāksnēm. …
