Demokrātijas idejas attīstījās jau Senajās Atēnās. Lai gan bieži visu izšķīra cilts vecākais, galīgais lēmums tika pieņemts visu brīvo un līdztiesīgo kopienas locekļu sapulcē. Praksē īstenotajiem idejiskiem principiem bija demokrātisks raksturs. Piemēram, visu sapulces dalībnieku vienlīdzība, kas izpaudās, pieņemot konkrētu lēmumu, kas izšķir kopienas likteni. Tāpat arī brīvība jeb izvēles brīvība, visiem kopā izšķiroties par konkrētu lēmumu, un “cilts solidaritāte, kas izpaudās sapulces dalībnieku dziļajā pārliecībā, ka, neraugoties uz uzskatu dažādību, viņi pieder pie vienas kopības ar līdzīgiem dzīves nosacījumiem.”1
Ja jau Senajās Atēnās pastāvēja šādi demokrātijas principi, tad, pēc loģikas, tiem mūsdienās būtu jābūt vēl labāk izkoptiem un attīstītiem. Lielos vilcienos tas tā arī varētu būt. Tomēr bieži vien politiķi, pieņemot lēmumus, aizmirst, ka viņi pieder vienai kopienai, kurai ir līdzīgi dzīves nosacījumi.…
