Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.02.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Finanšu teorija', 1.
  • Konspekts 'Finanšu teorija', 2.
  • Konspekts 'Finanšu teorija', 3.
  • Konspekts 'Finanšu teorija', 4.
  • Konspekts 'Finanšu teorija', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Latvijā ir: valsts pamatbudžets,pašvaldību pamatbudžeti, speciālie budžeti un fondi.
Valsts kopbudžets sastāv no Valsts pamatbudžeta un valsts spec.budžetiem
Valsts pamatbudžets ir galvenā konsolidētā kopbudžeta daļa. To pārvalda Finanšu ministrija. Pamatbudžeta ieņēmumi dalās 2 grupās: nodokļu ieņēmumi, nenodokļu ieņēmumi.
Valsts pamatbudžeta izdevumus atspoguļo 3 griezumos;
• funkcionālā (tematiskā) griezumā (līdzekļi tiek sadalīti pēc izlietošanas mērķa – soc.vajadzības, veselības, aizsardzībai, izglītībai, lauksaimn.)
• izdevumu griezumā (darba alga, soc.iemaksas, komandējumi, dienestu braucieni, pakalpojumu apmaksa)
• administratīvā (līdzekļu saņēmēju) griezumā.
Fiskālais deficīts – finansiālais deficīts + tīro aizdevumu starpība. Šis deficīts parāda arī to, cik daudz valstij vajag līdzekļu (kopparāds), lai kompensētu kā tekošo iztrūkumu, tā arī iepriekšējo gadu parādus.

Budžeta likumu izsludina Valsts prezidents. Kopbudžeta projektu izstrādā Finanšu ministrija.

Valsts budžeta finansiālā bilance ir valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība. Valsts budžetam ir finansiālais pārpalikums, ja valsts budžeta finansiālā bilance ir pozitīva jeb valsts budžeta ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem. Valsts budžetam ir finansiālais deficīts, ja valsts budžeta finansiālā bilance ir negatīva jeb valsts budžeta ieņēmumi ir mazāki par izdevumiem.

Deficīts jāuzrāda valsts pamatbudžetā.
Saeima pieņem pamatbudžeta un kopbudžeta budžetu plānus.

Autora komentārsAtvērt
Atlants