Kā jau tika minēts ievadā, novelei Zīds raksturīga ļoti poētiska un tēlaina valoda. Tiek izmantoti daudz un dažādi tēlainās izteiksmes līdzekļi, to vidū daudz brīnišķīgu metaforu (Metaforas ir vārdu nozīmes (satura) pārnesums, kas nenoliedzami, bagātina, izdaiļo, izskaistina un papildina valodu).
Tā piemēram:
• " ... debesis švīkāja desmitiem lielu putnu gaišziliem spārniem. "
• " Putni lēni lidinājās, laizdamies te augstāk, te zemāk, kā gribēdami ar savu spārnu vēdām izdzēst debesis. "
• " ... dzirksteļojoša spārnu eksplozija, gaismā iešauts krāsu un skaņu mākonis, izbiedētas šalkas, bēgoša mūzika lidoja debesīs. "
Manuprāt, metaforu tulkojumi ir visnotaļ veiksmīgi. Metaforas ir tēlainas, dziļas, satraucošas, tās piedod darbam īpatnēju skanējumu, es pat teiktu garšu. Nereti šīs metaforas ir tik interesantas un dzīvīgas, ka grūti noticēt, šīs metaforas, kuras lasu ir tulkojums. Tā atgādina oriģinālu, rada sajūtu, ka tās nāk tieši no paša autora.
Zinu, ka šīs apceres pamatā ir stereotips – tulkotie darbi parasti ir it kā stīvāki nekā oriģināli. Tulkojuma dzīvīguma ziņā mani visdziļākie komplimenti Dacei Meierei!
…
