Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.12.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 20 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Stepes Dienvidamerikā jeb pampas', 1.
  • Referāts 'Stepes Dienvidamerikā jeb pampas', 2.
  • Referāts 'Stepes Dienvidamerikā jeb pampas', 3.
  • Referāts 'Stepes Dienvidamerikā jeb pampas', 4.
  • Referāts 'Stepes Dienvidamerikā jeb pampas', 5.
  • Referāts 'Stepes Dienvidamerikā jeb pampas', 6.
  • Referāts 'Stepes Dienvidamerikā jeb pampas', 7.
  • Referāts 'Stepes Dienvidamerikā jeb pampas', 8.
  • Referāts 'Stepes Dienvidamerikā jeb pampas', 9.
  • Referāts 'Stepes Dienvidamerikā jeb pampas', 10.
  • Referāts 'Stepes Dienvidamerikā jeb pampas', 11.
  • Referāts 'Stepes Dienvidamerikā jeb pampas', 12.
  • Referāts 'Stepes Dienvidamerikā jeb pampas', 13.
  • Referāts 'Stepes Dienvidamerikā jeb pampas', 14.
  • Referāts 'Stepes Dienvidamerikā jeb pampas', 15.
Darba fragmentsAizvērt

Eksotisko augu ieviešana kopā ar malumedniecību un nelegālo tirdzniecību ir visbiežāk sastopamie draudi biodaudzveidības saglabāšanai Rio de la Plata pļavās. Sugu daudzveidību apdraud arī, piemēram, lauksaimniecības paplašināšana un zālāju aizstāšana ar meža plantācijām. Urugvajā plānots palielināt zālāju biotopu aizsardzību pret mežu teritoriju palielināšanu un lauksaimniecības paplašināšanos. Arī Argentīnā pašreizējās lauksaimniecības paplašināšanās tendences „vada” sojas plantāciju palielināšanās. Kaut arī Urugvaja ir apstiprinājusi aizsargājamās teritorijas, pagaidām ir cilvēku un finanšu trūkums, kā arī nepieciešama atbilstīgu noteikumu par tiesību aktu īstenošanu izstrādāšana. (http://www.srce.com/files/App_2_Comp_of_Regional_Grassland_Templates.pdf)

Secinājumi
Tāpat kā citas mēreno prēriju ekosistēmas, arī šīs tiek aizstātas ar intensīvu lauksaimniecisko darbību, kas ir viens no valstu ekonomikas pilāriem, kas nozīmē šo pļavu būtisku sadrumstalotību un pārmaiņas, ar smagu ietekmi uz biodaudzveidību, urbanizācija un lauksaimniecības procesi šo teritoriju jau pārveidojusi par 68%. Tiek lēsts, ka 60% reģiona cieš no aktīviem erozijas procesiem. Reģionu valstu valdības ir parādījušas vāju valsts politiku, lai aizsargātu šo reģionu no neatgriezeniskām pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ziņā. Bez tam, ir ļoti maz cerību, ko darīt lietas labā arī turpmāk, jo tikai mazliet vairāk nekā 0,3 % no teritorijas ir aizsargājama. Vairāk nekā 95% no zemes ir privātīpašums un ir paredzēts ražošanai. http://www.pastizalesdelconosur.org/index.php?option=com_content&view=article&id=4&Itemid=4
Pasaules aizsargājamo teritoriju komisija ( WCPA) ir izstrādājusi plānu, ka aizsargājamās teritorijas platības ir jāpalielina vismaz 10% apmērā no visas teritorijas.

Autora komentārsAtvērt
Atlants