-
Makss Vēbers. "Reliģijas socioloģija". "Protestantiskā ētika un kapitālisma gars"
Secinājumi
1. Maksa Vēbera „Protestantiskā ētika un kapitālisma gars” ir pētījums par saistību starp ētiku askētiskajā protestantismā un rašanos garā modernajā kapitālismā. Vēbers apgalvo, ka reliģiskās idejas grupām, piemēram, kalvinisti spēlēja lomu, veidojot kapitālistisko garu. Vēbers vispirms konstatē sakarību starp tiem protestantiem un viņu iesaistītīšanos uzņēmējdarbībā, un paziņo par savu nodomu izpētīt reliģiju kā potenciālu cēloni mūsdienu ekonomiskajos apstākļos.
2. Viņš apgalvo, ka mūsdienu kapitālisma gars redz peļņu kā pašmērķi, un kas veic peļņu it kā tikumīgā veidā. Vēbera mērķis ir izprast avotu šādā garā. Viņš pagriežas pret protestantismu par iespējamo skaidrojumu. Protestantisms piedāvā koncepciju par pasaulīgo "zvanu", un piešķir pasaulīgas darbības, kuras veic reliģisku raksturu. Lai gan tas ir ļoti svarīgi, tas vien nevar izskaidrot nepieciešamību veikt peļņu.
3. Viena reliģija, piemēram, protestantisms, kalvinisms, pieļauj šo paskaidrojumu. Kalvinisti tic izredzētībai - ka Dievs jau ir noteikts, kas tiek saglabāts un nolādēts. Kā kalvinisma izstrādāta, dziļa psiholoģiska nepieciešamība veidojas un dod pavedienus par to, vai kāda reliģija tiešām tiks saglabāta, un kalvinisti skatījās uz viņu panākumiem ar pasaulīgas aktivitātes versijām. Tādējādi viņi ieradās novērtēt peļņas un materiālo panākumus kā pazīmes Dieva labā. Citām reliģiskajām grupām, sektām bija līdzīga attieksme pret to, tikai mazākā mērā.
…
Konfesija un sociālā noslāņošanās Savā pētījumā Makss Vēbers pievērš uzmanību kādai parādībai, kas daudzkārt apspriesta katoliskajā presē un literatūrā un katoļu kongresos Vācijā un saskata vēsturiskā rezultāta konstatāciju, ka visvairāk kapitālistu ir protestanu vidū: ” neapšaubāmais protestantu pārsvars kapitāla un uzņēmumu īpašnieku vidū, tāpat arī augstāk kvalificēto strādnieku slāņu vidū un ,pirmkārt, mūsdienu uzņēmumu augstākā tehniskā un komerciālā personāla aprindās ” Šāda reliģiozo cilvēku noslāņošanās , pēc Vēbera domām, ir raksturīga zemēm ar vairākām ticībām un , ka reformācija veco kundzības iekārtu nomainīja ar citu; tā sludināja baznīcas kundzības nepietiekamību pār laicīgo dzīvi: „reformācija nenozīmēja nevis pilnīgu baznīcas kundzības likvidēšanu ikdienas dzīvē, bet gan iepriekšējās kundzības formas aizstāšanu ar citu, turklāt neapgrūtinošas, tajos laikos praktiski nemanāmas, dažkārt gandrīz vai tīri formālas kundzības aizstāšanu ar augstākajā pakāpē smagu un stingru visas uzvedības regulāciju, kas dziļi iesniedzās privātās un sabiedriskās dzīves sfērās.” Autors secina, ka tas tā ir ne tikai ...
