Politisko ekonomiku 19. gs vāciešu filozofs un ekonomists Karls Marks dažādos skatos attēlo kā fundamentālu kritiku par ekonomisko liberālismu. Iepriekš tiek minēts, ka ekonomiskais liberālisms apskata ekonomiku kā pozitīvu spēli ar īpašiem labumiem visiem, tad Marks izbrāķē šo skatījumu. Tā vietā viņš ekonomiku redz kā cilvēcisko izmantošanu un šķiru nevienlīdzību. Marks tādā veidā pieņem nulles summu pretēji „merkantīlistiem” un attiecina to uz sakariem par šķirām, pretēji sakariem starp valstīm. Marksisti piekrīt merkantīlistiem tajā, ka ekonomika un politika savā starpā ir ļoti cieši saistītas lietas, abas noraida liberālo skatījumu ekonomiskajā sfērā operējot ar pašu likumiem, bet kur merkantiilisti ekonomiku redz kā instrumentu politikai. Marksisti ekonomiku novieto pirmajā vietā un tikai pēc tam politiku. Marksistiem kapitālistiskā ekonomika ir bāzēta uz divām pretējām sociālām klasēm. Viena ir buržuāziskā kura atzīst līdzekļus ražošanai, bet otra proletariāts – atzīst tikai to kā darba varu, kam ir jābūt pārdotam buržuāzijai. Tas ir kapitālisma labums un tas ir atvasināts no darba izmantošanas.…
