Laika jēdziens mūsdienās ir gan pašsaprotams, gan arī, tai pat laikā, ļoti filosofisks, subjektīvs un grūti definējams jautājums. Mūsu ikdiena ir precīzi sadalīta stundās, mēs skaidri zinām, ko mēs rīt darīsim un cik daudz laika tam vajadzīgs. Bet, kad cilvēkam pajautā: “Kas ir laiks?”, viņš plāta muti kā krastā izmesta zivs.
Mēs apzināmies, ka mūsu rīcībā esošais laiks nav bezgalīgs, arī to, ka aizgājušo laiku nevar pagriezt atpakaļ. Bet mēs par to nedomājam! Kāpēc? Visparastākā, vienkāršākā un, līdz ar to, arī vispopulārākā atbilde ir: “Man nav laika filosofēt!” Filosofēšana mūsdienās tiek uztverta kā nelietderīga laika šķiešana, cilvēkiem ir jāstrādā, jāuztur ģimenes un jādara citas, “nopietnākas” lietas. Nav laika!…
