Sabiedrības pamats ir veselīga un laimīga ģimene. Diemžēl gan nelabvēlīgo ekoloģisko apstākļu dēļ, gan citu patogēnu faktoru ietekmē (alkoholisms, toksikomānija, narkomānija, ar ārstu nesaskaņota dažādu medikamentu lietošana utt.) arvien biežāk piedzimst bērni fiziskās vai garīgās attīstības defektiem. Pieaug arī to bērnu skaits, kuri fiziskās attīstības un psihiskās darbības defektus gūst savas individuālās dzīves laikā.
Bērnu un arī pieaugušo klasifikācija pēc garīgās attīstības līmeņiem jeb pakāpēm jau seniem laikiem ir interesējusi speciālistus – gan mediķus, gan filozofus, gan psihologus un sociologus. Ne velti līdz pat 20. gadsimta beigām šo pakāpju apzīmēšanā tika lietota terminoloģija, kuras pirmsākumi sastopami seno grieķu vai latīņu valodās. Vēl pagājušā gadsimta nogalē izšķīra trīs garīgās atpalicības pakāpēs: debilitāti, imbecilitāte un idiotiju.
Vadoties pēc Starptautiskās slimību klasifikācijas, Latvijā ar 1997. gadu psihiskās attīstības traucējumu diagnozes apzīmē ar kodu:
F72- smaga garīga atpalicība, kur iekļauj arī smagu psihisku subnormalitāti.
F73- dziļa garīga atpalicība, kur iekļauj arī dziļu psihisku subnormalitāti(agrākā Dg. – idiotija)
Kontroldarba tēma ir „Smaga, dziļa garīgā atpalicība”. Kontroldarba mērķis ir izpētīt un apzināt šo tēmu, par tās izpausmēm, etioloģiju, korekcijas iespējām un principiem. …
