Simboliskais interakcionisms. Dž.H.Mīds, H.Blūmers

KRITIKA UN PRETINIEKI
Lai gan simboliskais interakcionisms ieguva lielu atsaucību un popularitāti sociologu un sabiedrības vidū, tam bija savu pretinieki 1970. gados Amerikā, kad socioloģijā sāka dominēt kvantitatīvās metodes. Kritiķi uzksata, ka simboliskais interakcionisms ar savu individuālo pieeju nespēj atrisināt un pilnībā atklāt mokrosociooģijas problēmas un pilnvērtīgi analizēt socioloģiskās struktūras.
Simboliskā interakcionisma pretinieki ir arī funkcionālisti (20. gs 20. Gadi), kas cenšas atrast kopsakarības starp dažādām sociālajām kultūras parādībām un koncentrējas un sabiedrību kopumā, nevis uz atsevišķiem indivīdiem. Simboliskā interakcionisma piekritēji noliedz funkcionalistu skatījumu uz indivīda rīcības pamatojumu. Funkcionalisti uzskata indivīdu par pasīvo aģentu, kas pakļaujas sabiedrība noteiktajām un uzstradītajām normām.
Dēļ tā, ka simboliskā interakcionisma teorija ir pālieku plaša un niansēta, ir sarežģiti izdarīt secinājumus par sabiedrību kopumā. Vēlāk radās lomu teorija, kas radīja skaidrus jēdzienus par indivīda un sabiedrības attiecībām. Tas ļāva daudz plašāk un reālistiskāka analizēt sabiedrības attiecības ar indivīdu.

NOBEIGUMS
Simboliskais interakcionisms iespējams nav pati labākā teorija, lai pētītu sabiedrību kopumā, lai gan tā dod aptuvenu priekšstatu par dažādu kultūru nacionālajiem simboliem un to jēgu. Protams, šo teoriju ir arī visai sarežģiti izmantot indivīdu pētīšana, jo kurš gan ies stāstīt pētniekam visas savas iekšējās sajūtas. Indivīda patieso es ir iespējams aptvert, tikai izprotot viņam raksturīgo simbolu un nozīmju sistēmu. Un šādi pētījumi ir arī visai neprakstiski, ja runa ir par sabiedrību kopumā.
…