Problēmas rodas, ja ir neatbilstība starp iespējām un vēlmēm, tātad jebkuras problēmas centrā ir pretruna. Taču ir ļoti svarīgi saprast atšķirību starp personisku un sociālu problēmu. Cilvēks var kļūt par bezdarbnieku sava paša vainas dēļ vai arī tādēļ, ka valstī ir ekonomiskā krīze un vēl miljons cilvēku ir palikuši bez darba. Pirmajā gadījumā tā būs personiskā problēma, ko var atrisināt pats cilvēks, turpretī otrajā gadījumā, tā ir sociāla problēma un cilvēki individuāli neko atrisināt nespēs, ir nepieciešama kolektīva darbība. Piemēram, ja vīrietim un sievietei ir personīgas nesaskaņas viņu laulībā, viņi var vai nu salīgt mieru vai arī šķirties. Ja valstī ir tikai viena tāda laulība, kurā ir šādas problēmas, mēs varam pieņemt, ka viņiem ir personīgās problēmas un viņu laulība ir izjukusi personīgo nesaskaņu dēļ. Bet, ja valstī šķirto laulību rādītāji sāk pieaugt, un ir miljoniem ģimeņu, kuras ir šķīrušās, tad jautājums nebūs: kas ir noticis ar šiem cilvēkiem. Bet gan: kas ir noticis ar laulības un ģimenes institūtu šajā sabiedrībā.…
