Katrs no mums Latviju redz savādāk. Vieniem tā ir Zeme, kur atgriezties, kad meklēta laime ārpus tās. Citiem tā ir pirmā mīlestība, vēl dažiem sēras un izdziestoši sapņi. Nekad nevar zināt, ko no tās sagaidīt un kādas durvis tā vērs un aizvērs. Nav vietas pasaulē, kur jūra ir zilāka. Tādēļ dzīvoju pie zilās jūras, kas vismaz man ļauj saredzēt mieru, vismaz šajā tik ļoti vētrainajā laikā, kad daudziem dzīves šūpojas pretēji norādītajam kursam.
Kārlis Skalbe ir teicis: „Sākumā Latvija bija tikai sapnis, trīs iecerētas zvaigznes, kurām bija jātop par valsti, par nešķiramu vienību.” Sapņotāji bija arī cīnītāji, jo šīs trīs senās latvju zemes daļas, kuras šķīra Daugavas straume, bija jāatrauj divām stiprām, svešām varām, tas nevarēja notikt bez cīņas. …
