Pirmais interešu loka paplašinātājs mūzikā ir tēvs, kas spēlējis vijoli. Pasaules karš aizved A. Žilinski uz Harkovu. No 1916. līdz 1918. gadam viņš mācās Harkovas mūzikas skolā klavieru spēli. Atgriezies Latvijā, viņš turpina mācības Latvijas konservatorijā profesores B. Rogas klavieru klasē (1920. – 1927.) Pēc konservatorijas beigšanas A. Žilinskis sāk pedagoga gaitas Rīgas Tautas konservatorijā. Tomēr interese par kompozīciju liek viņam atgriezties konservatorijā, kur no 1928. līdz 1933. gadam viņš ir profesora J. Vītola kompozīcijas klases audzēknis. Jau studiju gados izpaužas Arvīda Žilinska interese par dziesmām un klaviermūziku. Par to liecina arī pirmais A. Žilinska skaņdarbu vakars 1935. gadā.
Pēc 1945.gada A. Žilinska daiļrade kļūst rosīgāka. Šajā laikā komponista darbos paplašinās tēlu loks. Svarīgu vietu ieņem jauncelsmes un miera tēma ( solodziesma „Miera valsts” , kora dziesma „Dziesma par mieru”, duets „Pēc darba”, muzikālā komēdija „Zilo ezeru zemē”, E. Zālītes librets, u.c. ). A. Žilinskis rakstījis arī instrumentālās kompozīcijas un mūziku vairākām lugām ( A. Brigaderes lugai „Sprīdītis”, J. Akurātera lugai „Šis un tas – it nekas” u.c. ).…
