Teksta valoda ir pareiza (ar terminu pareizs, šajā gadījumā, būtu jāsaprot teksta sintaktiskās uzbūves un leksikas atbilstību latviešu literārās valodas normatīviem), teikumi atbilst gramatikas un fonētikas prasībām. Kaut gan teksts kopumā ir saprotams un precīzs, ir manāmas dažas stilistiskas nepilnības, piemēram: “ [...] grāmata, kura vēsturiskā perspektīvā stāsta par [...]”, pareizi būtu sacīt, ka autors raksta jeb stāsta. Lai gan valoda ir pareiza teikumā: “Tas, ka kultūras teorijas pieder pie kultūras objektu klāsta, nozīmē, ka tās ir daļa no veseluma, kuru tās apraksta.”, nav skaidrs, jo nav saprotams no kāda veseluma kultūras teorijas ir daļa no. Autors lieto tīru latviešu valodu, kurā var trāpīgi un atbilstoši izteikties par globāliem jautājumiem, internacionālismu un terminu lietojums ir motivēts, teksts netiek vienkāršots ar nevajadzīgiem latviskojumiem. I. Gubenko veiksmīgi izmanto lasītāja viedokli ietekmējošus līdzekļus – piemērus, apgalvojumu apstiprinājumu un izskaidrojumu, līdz ar to var pamatoti apgalvot, ka teksta valoda ir ietekmīga.
Balstoties uz veikto analīzi, var secināt, ka autors ir iedziļinājies iepriekšminētajā tēmā un sniedzis visaptverošu pārskatu jautājumā par kultūru hibriditāti. Tomēr izlasot recenziju, jāsecina, ka pastiprināta uzmanība tiek pievērsta, tieši jautājumam par metaforu lietojumu kultūru mijiedarbes aprakstīšanā, mazāk akcentējot savu viedokli vai piedāvājot redzējumu attiecīgajā tēmā.
…
