-
Globālā sasilšana Latvijā un pasaulē
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Globālā sasilšana pasaulē | 4 |
| 1.1. | Kas ir globālā sasilšana | 4 |
| 1.2. | Apkārtējās vides piesārņojums, tā veidi | 5 |
| 1.3. | Kā globālā sasilšana ietekmē pasauli | 8 |
| 1.4. | Kādas būs planotās globālās sasilšanas sekas nākotnē | 9 |
| 2. | Globālā sasilšana Latvijā | 11 |
| 2.1. | Vai globālā sasilšana ietekmē Latviju | 11 |
| 2.2. | Latvija – ozona slāņa aizsardzība | 12 |
| 3. | Pielikumi | 13 |
| 4. | Secinājumi | 15 |
| 5. | Izmantotā literatūra | 16 |
Cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā apkārtējā vidē ir notikušas dzīvajiem organismiem nelabvēlīgas izmaiņas. Fizikālie un ķīmiskie faktori, kādi ilgstošā vēsturiskā periodā noteikuši dzīvo organismu attīstību, ir tik stipri pārveidoti, ka dažkārt vairs nenodrošina dzīvības pastāvēšanu. No vides piesārņojuma cieš pilnīgi visi dzīvie organismi, un viens no jūtīgākajiem ir pats cilvēks. Cilvēku radītais piesārņojums apdraud gan tieši, gan netieši. Piesārņojumu ietekmē samazinās lauksaimniecības produkcijas daudzums un kvalitāte, pasliktinās dzeramā ūdens un citu bioloģiska rakstura produktu īpašības. Tas savukārt ietekmē cilvēka veselību, darbaspējas, fizisko un garīgo aktivitāti. Piesārņojums ierobežo arī atpūtas iespējas, jo cilvēki labi jūtas tīrā, nepiegružotā dabā.
Par zināmu apkārtējās vides piesārņojumu var runāt arī dabiskajos apstākļos, kas radies bez cilvēka iejaukšanās. Vulkāniskās darbības rezultātā atmosfērā nonāk putekļi, sēra un slāpekļa savienojumi, trūdot augu un dzīvnieku atliekām, ūdenstilpnēs samazinās skābekļa daudzums utt. Taču šīs ir vietēja rakstura piesārņojums, bioloģisko procesu norisi kopumā ietekmēt nespēj. Samērā ilgstoši vietējs raksturs bija arī cilvēka ietekmei uz dabu. Viss, kas palika pāri - notekūdeņi, pārtikas un sadzīves atkritumi, viegli noārdās līdz neorganiskajiem savienojumiem, un radušās vielas iekļāvās bioloģiskajā apritē. Lielākais ļaunums, kas radās šāda piesārņojuma ietekmē, bija slimību izraisītāju savairošanās (mikrobioloģiskais piesārņojums). Laiku pa laikam atkārtojas ļoti smagas infekciju slimību epidēmijas - mēris, holēra, melnās bakas, kuru dēļ gāja bojā daudz cilvēku. Slimības savukārt izraisīja vispārēju badu, kas vēl papildus prasīja cilvēku upurus, tāpat arī dažviet bads izraisīja epidēmiju rašanos.
Attīstoties rūpniecībai - apmēram sākot ar 19.gs. - ievērojami palielinājās piesārņojuma apjoms. Mainījās arī tā kvalitāte. Dažādu tehnoloģisku procesu rezultātā biosfērā lielā daudzumā nonāca vielas, kuras bioloģiskā ceļā nespēja noārdīties. …
Globālā sasilšana ir klimata izmaiņas, kas norisinās troposfērā aizturot pieaugošo zemes izstarotās radiācijas daudzumu, neļaujot tam brīvi izplūst kosmiskajā telpā. Šo procesu reizēm dēvē arī par antropogēni ierosināto siltumnīcas efektu. Zemes gaisa, ūdens un sauszemes sistēmas vienmēr ir pastāvējušas dinamiskā līdzsvarā. Klimata pētījumi pagātnē rāda, ka arī tad ir bijuši mainīgi globālas sasilšanas un globāla aukstuma periodi. Klimata pārmaiņas bijušas gan straujākas, gan lēnākas, taču vienmēr saistītas ar dabā notiekošajiem procesiem. Mūsdienu globālā sasilšana lielākoties ir saistīta ar cilvēka saimniecisko un rūpniecisko darbību, ar tās laikā izdalītajiem atkritumiem, kas brīvi nonāk atmosfērā un pastiprina siltumnīcas efektu.
