Pēc Vispārējās Cilvēktiesību Deklarācijas cilvēktiesību definīcijas tiek noteikts, ka „Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās”1. Cilvēktiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē attiecības starp valsti un indivīdu, tās ir precīzas un konkrētas normas, kas ietvertas starptautiskos dokumentos. Ir noteikts, ka cilvēktiesības piemīt ikvienai personai neatkarīgi no tās rases, tautības, ādas krāsas, valodas, dzimuma, vecuma, veselības stāvokļa, sociālās izcelsmes, ticības, politiskās pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.2
Iepriekšminētais uzskaitījums arvien tiek papildināts, tiek veidoti arī jauni līgumi, pakti, jebkādi saistoši un rekomendējoši dokumenti, radot apstākļus, kuros cilvēktiesības tiek arvien vairāk aizsargātas, taču tai pat laikā šie daudzie cilvēktiesību aspekti nereti nonāk pretrunā cits ar citu, radot konfliktsituācijas.
Pirmkārt, konfliktsituācijas mēdz rasties tāpēc, ka cilvēktiesību izpratne dažādās kultūrās ir ļoti atšķirīga, kas jo īpaši izpaužas Austrumu un Rietumu kultūru salīdzinājumā. Jāņem vērā arī tradīcijas un paražu tiesības, kas šajās divās pusēs var būt izteikti atšķirīgas.…
