Vērtējums:
Publicēts: 16.07.2001.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Vides riski Latvijā', 1.
  • Referāts 'Vides riski Latvijā', 2.
  • Referāts 'Vides riski Latvijā', 3.
  • Referāts 'Vides riski Latvijā', 4.
  • Referāts 'Vides riski Latvijā', 5.
  • Referāts 'Vides riski Latvijā', 6.
  • Referāts 'Vides riski Latvijā', 7.
  • Referāts 'Vides riski Latvijā', 8.
  • Referāts 'Vides riski Latvijā', 9.
  • Referāts 'Vides riski Latvijā', 10.
  • Referāts 'Vides riski Latvijā', 11.
  • Referāts 'Vides riski Latvijā', 12.
  • Referāts 'Vides riski Latvijā', 13.
  • Referāts 'Vides riski Latvijā', 14.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  evads   
  Latvijas daba   
  Vides radiācija   
  Bīstamie atkritumi   
  Sadzīves atkritumi   
Darba fragmentsAizvērt

Latvijas lielās platībās saglabājušās sugas un biotopi, kuri citās Eiropas zemēs ir reti vai pat gandrīz izzuduši. Piekrastes mitrāji, mitrie meži, lielie un neskartie purvi, kā arī dabiskās un pusdabiskās pļavas ir uzskatāmas par nacionālas un starptautiskas nozīmes dabas bagātībām.
Viens no galvenajiem vides aizsardzības politikas mērķiem ir nepieļaut bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Lai to nosargātu, ir jācīnas ar daudziem apstākļiem, ko paši cilvēki vien esam radījuši, kā arī no cilvēka neatkarīgiem vides riskiem. Tātad – vides riski.
VIDES RISKI

Vides radiācija

Dabisko radioaktīvo fonu rada kosmiskais starojums un vairāk nekā 300 radioaktīvo elementu, kas atrodas zemes garozā. Sabrūkot urānu un toriju saturošiem cilmiežiem, rodas radioaktīvā cēlgāze radons, kas kopā ar tās sabrukšanas produktiem rada vairāk nekā pusi no dozas, ko saņem cilvēks. Otrs visur sastopamais dabiskais radionuklīds ir radioaktīvais kālijs K-40, kura saturs kopējā kālija daudzumā ir 0,01%, un tas viens pats rada 0,4 mSv (milizīverti) dozu gadā (40% no gada pieļaujamās dozas 1 mSv).…

Autora komentārsAtvērt
Atlants