Sākotnēji par viduslaikiem sāka runāt Tertuliāns (ap 160. - 220.) agrīnās kristietības laikā, kurš ar šo terminu saprata "tumšo" un slikto vidējo laiku starp paradīzes laiku un to laiku, kad sāksies jaunā un skaistā pasaule.Aptuveni 1500. gadā terminu tumšie viduslaiki sāka lietot, lai apzīmētu iepriekšējo "tumšo" laikmetu, kuru nomainīja "gaišā" renesanse. Mūsdienās cilvēku uzskati par to ir ļoti dažādi. ko izraisīja tā laika nicīgā attieksme pret dzīvi un tieši viduslaikiem piemītošā tās uztvere.
Pirmkārt, nepareiza nostāja valdīja tiesas lietās un sodos. Atsevišķi cilvēki pat nezināja likumus, bet tas, kā tika lietoti sodi, bija atkarīgs no laika, vietas, piederības kārtai, dzimuma, vecuma utt. Nāvessods viduslaikos bija ikdienišķa parādība. Viscienījamākais tā veids bija galvas nociršana ar zobenu, ko parasti piesprieda muižniekiem. Visbiežāk kā soda mēru piemēroja kāršanu, vēl arī izgrieza sirdi no krūtīm, lēja rīklē izkausētu svinu, pamazām nocirta pa loceklim, saraustīja ar zirgiem. Publiski nāvessodi viduslaikos notika lielā skaitā, tie bija tautas garīgās dzīves neatņemama sestāvdaļa. Vispārsteiszošākais – pūļa dzīvnieciskā līksme, kas valdīja soda izpildīšanas vietās. Nāvessods – tikumiskās pamācības izrāde. …
