Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.07.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Antīkā politikas teorija pēc Platona. Aristoteļa „Politika”', 1.
  • Konspekts 'Antīkā politikas teorija pēc Platona. Aristoteļa „Politika”', 2.
  • Konspekts 'Antīkā politikas teorija pēc Platona. Aristoteļa „Politika”', 3.
  • Konspekts 'Antīkā politikas teorija pēc Platona. Aristoteļa „Politika”', 4.
  • Konspekts 'Antīkā politikas teorija pēc Platona. Aristoteļa „Politika”', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Viens no visu laiku lielākajiem filosofiem ir bijis Aristotelis, kura mantojums politikas teorijā ir ļoti nozīmīgs. Aristoteļa nozīme politikas teorijā un dažādu jautājumu risināšanā ir ļoti liela un pat mūsdienās tiek izmantotas Aristoteļa argumentācija par dažādiem jautājumiem.
Aristotelis piedzima 384. g. p.m.ē. ārstu ģimenē. Savu bērnību pavadīja kopā ar nākamo Maķedonijas valdnieku, bet pēc tēva nāves viņš pārcēlās dzīvot pie saviem radiniekiem Stagarā. 17 gadu vecumā Aristotelis sāka mācīties Atēnās pie Platona.
Aristotelis ir pieskaitāms pie tiem filosofiem, kuri bija dzīvojuši 5 gs. pirms mūsu ēras un kuri piedzīvoja Atēnas demokrātijas augstāko attīstības pakāpi.
Aristoteļa uzskati par labu dzīvi ir balstīti uz jau iepriekšējām tradīcijām par to, kas ir morāle. Viņš uzskatīja, ka ir nepieciešami labi likumu, jo tie veido labu cilvēku un likums sevī ietver gan morāli, gan taisnīgumu. Tādēļ cilvēkam, kurš izdod likumus ir jābūt tādam, kurš ne tikai izdod likumus tā lai tie radītu legālu kārtību, bet arī tāpēc, ka tie nosaka morāles un sabiedrības principus, lai tie darbotos politikā. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants