12. gs. beigās un 13. gs. sākumā par Livoniju tika sauktas lībiešu zemes, bet vēlāk ar to tika apzīmētas visas vācu iekarotās latgaļu, sēļu, zemgaļu, kuršu un igauņu zemes. Vēstures avotos atrodams arī cits Livonijas apzīmējums – Svētās Marijas zeme vai, kā saka latvieši, – Māras zeme.
Livonija 13.–16. gs. bija teritorija, kurā ietilpa vairākas valstis. Visa Livonijas teritorija tika sadalīta 5 daļās, no kurām lielākā daļa (67 000 km2) piederēja Livonijas ordenim – vienam no Vācu ordeņa atzariem. Livonijas ordeni veidoja ordeņa brāļi, kas dalījās īstajos brāļos (bruņinieki), priesteros un pusbrāļos (pelēčos).
Lai kļūtu par īstajiem brāļiem, vācu bruņinieki, līdzīgi kā mūki, deva zvērestu neprecēties, atteikties no privātīpašumiem un veltīt savu dzīvi cīņai pret neticīgajiem – Kristus ienaidniekiem. Visa viņu dzīve bija stingri reglamentēta un disciplinēta.…
