Mana attieksme pret sofistiem ir divejāda. Spēja labi runāt, zināt lielu vārdu krājumu, spēt skaidri izteikt savu domu, manuprāt, ir ļoti labas īpašības, kā antīkam cilvēkam, gan mūsdienu. Mūsu laikos daudzas profesijas ir bāzētas uz oratormākslas, un šī māksla nav tik viegla, ka tā varētu izskatīties no pirmā skatiena. Bet šeit ir jābūt robežai, starp savas idejas vai domas pierādīšanu un meliem. Tāpat kā Senajā Grieķijā, tagad, mūsu laikos, daudzi advokāti pelna lielas naudas summas, sakot patiesi nepatieso sava vainīgā klienta nevainīguma pieradīšanai. „Bezkaunīgi oratori cenšas sliktas lietas uzdot par labām”. Es uzskatu, šis arī ir sofistu galvenais mīnus. Skaistās, pareizi noformulētas, bet melīgas runas var atnest lielu ļaunumu un bēdu citiem cilvēkiem. No morāles puses, tas ir šausmīgi nepareizi, bet ko mēs varam izdarīt, parastie ļaudis?…
