Viņa darbi un nozīme kultūras attīstībā
Visvairāk Anšlavs Eglītis ir sarakstījis prozas darbus. Viņš pats sevi atzina par romānu rakstnieku. Viņa romānos ir spraigi sižeti, pārdomas par vēsturiskajām norisēm dzimtenē, dažādas autobiogrāfiskas epizodes. Attēlota trimdas latviešu dažādu slāņu dzīve un ikdiena. Darbu ir ļoti daudz: „Cilvēks no Mēness” (1954), „Misters Sorrijs’’(1956), „Ilze’’ (1959), ”Pēdējais raidījums’’(1963), “Omartija kundze”(1958), „Bezkaunīgie veči’’(1968). 1962. gadā top atmiņu romāns ,,Pansija pilī” u.c. Politiski visasākie ir romāni “Piecas dienas” un “Laimīgie”. Trimdā tapušajos stāstos rakstnieks attēlojis parastus dzīves gadījumus, pratis atklāt aiz tiem slēpto dramatismu. Viņa stāstu varoņi ir parasti cilvēki, arī jaunieši. Tāpat risinātas tēmas par šķietamām un īstām vērtībām, par personas vientulību, iespēju izdzīvot. A.Eglīša lugu stils labi atbilst teātra skatuves prasībām, tāpēc tās izrādītas latviešu teātros kā Vācijā, tā ASV, atmodas gados – arī Latvijā.
…
