-
Fiziskās aktivitātes zemnieku saimniecībās strādājošiem darbiniekiem
Referāts21 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Uzņēmējdarbība
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Pētījuma mērķis un uzdevumi | 5 | |
| 1. | Literatūras apskats | 6 |
| 1.1. | Fiziskā aktivitāte, tās definīcija | 6 |
| 1.2. | Fiziskās aktivitātes ietekme uz organismu | 7 |
| 1.3. | Fiziskās aktivitātes laukstrādniekiem | 9 |
| 1.4. | Fizisko aktivitāšu vērtēšana | 10 |
| 2. | Pētījuma metodes | 11 |
| 2.1. | Dalībnieki | 11 |
| 2.2. | Instruments | 11 |
| 2.3. | Procedūra | 11 |
| 2.4. | Datu analīze | 12 |
| 3. | Pētījuma rezultāti | 13 |
| 4. | Pētījuma rezultātu analīze | 16 |
| 5. | Secinājumi | 17 |
| Izmantoto informatīvo avotu saraksts | 18 | |
| Pielikumi | 20 |
4 Pētījuma rezultātu analīze
Datu analīze tika veikta izmantojot datorprogrammu SPSS 17.0 for Windows un Microsoft Excel. Tika izmantota aprakstošā statistika- vidējā vērtība, standarta novirze, standarta kļūda, normālais sadalījums, vidējo lielumu salīdzināšana.
Salīdzinot kopējās MET minūtes nedēļā ģenerālkopai (visi aptaujātie) un izlasei (zemnieku saimniecībās strādājošie), atšķirība nav statistiski ticama. Taču salīdzinot kopējās minūtes nedēļā, ko respondenti pavada darbā, veicot mērenas intensitātes aktivitātes, atšķirība ir statistiski ticama. Zemnieku saimniecībās strādājošie šīs aktivitātes veic vidēji 1143 ±79 minūtes nedēļā, bet pārējie respondenti vidēji 607 ±61 minūtes nedēļā.
Zemnieku saimniecībās strādājošie darbinieki mazāk izmanto sēdēšanu. Vidēji tas ir 3,5 stundas dienā. Salīdzinot ar ģenerālkopu, kas vidēji dienā sēdus pavada 5,2 stundas, laukstrādnieki katru dienu sēž par 1,7 stundām mazāk.
5 Secinājumi
Fiziskā aktivitāte ir jebkura kustība, ko rada muskuļi, palielinot organisma enerģijas patēriņu.
No smaga darba visvairāk cieš kalnrūpniecībā strādājošie, laukstrādnieki un mežstrādnieki.
Zemnieku saimniecībās strādājošie darbinieki mazāk izmanto sēdēšanu.
…
Šo darbu var izmantot gan kā informatīvu materiālu, gan kā paraugu bakalaura vai maģistra darba rakstīšanai. Darbam ievienoti arī Ētikas komitejai iesniedzamie dokumenti. Latvijā 42% nodarbināto atzīst, ka ik pa laikam ir pakļauti smaga fiziska darba riskam, pie tam vīrieši vairāk nekā sievietes [4]. Pēdējo gadu statistika vēsta, ka pirmo vietu no visām ar darbu saistīto saslimšanu grupām ieņem skeleta- muskuļu saistaudu sistēmas slimības. Kā galvenie cēloņi tiek minēti fiziskas slodzes riski [5]. Balsta un kustību sistēmas darbības traucējumi ir īpaša problēma lauksaimniecībā un par ko liecina Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras dati [6]. Mērķis ir noteikt fizisko aktivitāti, to daudzumu un intensitāti zemnieku saimniecībās strādājošiem darbiniekiem. Lai sasniegtu mērķi tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi: Dotās tēmas literatūras apkopošana un analīze; Instrumenta (Vispasaules anketa par fizisko aktivitāti) tulkošana Anketēšanu Pētījuma rezultātu analīze, datu statistiskā apstrāde.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
