Vēl viens svarīgs tēls Blaumaņa lugā bija Iņķis, kuram Krustiņš bija parādā 2000 rubļu. Iepriekš krodziniekam bija nesaskaņas ar Roplainu, pēc kurām Krustiņa tēvs apsolīja mūžīgi atmaksāt ienaidniekam parādus un būt godīgam. Tas man šķiet ļoti cēls zvērests. Vēl drosmīgāk ir solījumu patiešām pildīt. Roplains bija gatavs samaksāt dēla parādu, lai pierādītu, ka viņš pilda savus solījumus un viņam var uzticēties. Kaut gan abi vīri bija ienaidnieki, viņi tomēr viens pret otru izturējās ar cieņu. Roplains nedzina Iņķi prom no saimniecības, bet aicināja viņu iekšā. Šādas attiecības man šķiet ļoti cildenas, tomēr arī diezgan komiskas. Kāpēc vienkārši nepārtraukt gadiem ilgo ienaidu? Es domāju, ka Krustiņatēvs tik ļoti gribēja samaksāt dēla parādu, lai celtu savu reputāciju un paliktu godīgs pret Iņķi, nevis palīdzētu dēlam. Roplainam Iņķa cieņa bija svarīgāka par dēla labsajūtu.…
