Ļoti senos laikos dzīvoja kāds burvis. Patiesībā viņš bija tikai ļoti gudrs cilvēks un prata dzīvnieku valodu, ārstēt slimniekus un daudzas citas lietas. Bet ļaudis bija viņu par burvi iesaukuši, jo paši neko tādu neprata. Vecajam burvim bija dēls. Kādu dienu burvis sacīja: “Esmu kļuvis jau vecs, tev būs jāturpina mans amats un jāpalīdz cilvēkiem. Mans tēvs nodeva man savas prasmes, viņam tās tika no sava tēva. Vārdu sakot, tagad ir pienācis laiks arī tev sākt palīdzēt cilvēkiem.” Tad tēvs sacīja: “Noej pagrabā un atnes lielo, biezo grāmatu. …
