Vilhelms Purvītis (1872 – 2945) bija viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem, kā arī viens no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslas vēsturē. Purvītis studēja Pēterburgas Mākslas akadēmijā un jau pirmajos mācību gados satuvinājās ar Jani Rozentālu un Jāni Valteru. 1897. gadā ar lielo zelta medaļu absolvēja A. Kuindži1 ainavu glezniecības meistardarbnīcu, kas deva viņam Krievijas Impērijas muižnieka titulu.
1906. gadā Purvītis devās uz Rēveli (Tallinu) un tur kļuva par Rēveles reālskolas zīmēšanas skolotāju. 1909. gadā Purvītis atgriežas Rīgā un kļūst par Rīgas pilsētas mākslas skolas direktoru (starpcitu, šajā skolā mācījās vēlāk populāri mākslinieki kā Romans Suta, Jēkabs Kazaks un Valdemārs Tone).
V. Purvītis ir uzskatāms par izcilu ainavistu, kurš iedibinājis ainavas žanrā savas tradīcijas un skolu. Atklājis Latvijas dabā daudzus jaunus motīvus (pavasara pali, ūdeņi, sniegi u.c.), radījis monumentālas, sintezētas, tipiskas Latvijas ainavas. …
