-
Fizisko personu kreditēšana komercbankās
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Ieskats Latvijas kreditēšanas vēsturē | 3 |
| 2. | Kredīti un to klasifikācija | 4 |
| 3. | Hipotekārais kredīts | 7 |
| 3.1. | Hipotekārais kredīts | 7 |
| 3.2. | Hipotekārais kredīts A/S Swedbank | 10 |
| 3.3. | Hipotekārais kredīts A/S SEB Banka | 12 |
| 3.4. | Banku salīdzinājums un secinājumi | 14 |
| 4. | Patēriņa kredīts | 15 |
| 4.1. | Patēriņa kredīts | 15 |
| 4.2. | Patēriņa kredīts A/S Swedbank | 17 |
| 4.3. | Patēriņa kredīts A/S SEB Banka | 18 |
| 5. | Kredītu reģistrs - statistika | 19 |
| 6. | Secinājumi un priekšlikumi | 22 |
| 7. | Izmantotā literatūra | 23 |
| 8. | Pielikums Nr.1 | 24 |
| 9. | Pielikums Nr.2 | 25 |
Latvijas Banka līdz ar Latvijas valsti veidojās laikā starp diviem pasaules kariem, kas lielā mērā noteica un ietekmēja visas norises valstī, t.sk. arī naudas sistēmas un naudas politikas attīstību. Visi lēmumi par naudas sistēmu un naudas politiku Latvijā tolaik bija valdības rokās. Kad 1920. gadā pēc miera līguma noslēgšanas ar Padomju Krieviju un Vāciju izbeidzās karadarbība, Latvijas mantojums bija izpostīta tautsaimniecība un banku sistēma, no bēgļu gaitām atgriezušies, savus ietaupījumus un mājas zaudējuši trūcīgi iedzīvotāji, vecā Krievijas likumdošana, lielā mērā pēc vecās Krievijas parauga radītas valsts iestādes, kā arī ierēdņi un politiskie darbinieki ar pārsvarā Krievijā iegūtu izglītību, praksi, pieredzi un pat Krievijā ierasto faktu uztveri, domāšanu un priekšstatiem. Turklāt, Latvijā 1914. gadā bija 2.6 miljoni, bet 1920. gada jūnijā - tikai 1.6 miljoni iedzīvotāju. Lai atdzīvinātu karā izpostīto saimniecību, bija nepieciešams kapitāls. Cerības izmantot ārvalstu aizdevumus nepiepildījās, bet vietējā kapitāla apjoms bija ļoti ierobežots. Kapitāla uzkrāšanu un kredītu izsniegšanu normālos saimnieciskos apstākļos veic bankas un citas kredītiestādes, bet, pastāvot ilgstošai un strauji augošai inflācijai, kāda bija Latvijas brīvvalsts pirmajos pastāvēšanas gados, kredītu pieejamība būtībā bija paralizēta, jo 1920. un 1921. gadā pat lielākās Latvijas kredītiestādes par saviem aizdevumiem ņēma līdz 62% gadā, procentu likmē iekļaujot naudas pirktspējas zudumu inflācijas dēļ un kredīta atgūšanas risku, bet nespēja piesaistīt noguldījumus, jo augļu likmes par tiem bija pieticīgas. Stabilizējoties Latvijas naudas kursam, pamazām pazeminājās pārmērīgie aizdevumu procenti un atdzīvojās banku un citu kredītiestāžu, kuras augstās inflācijas laikā galvenokārt darbojās kā naudas maiņas punkti, darbība. Tā kā Latvijas centrālās bankas izveides projekts vēl tikai veidojās, valdība uzņēmās atbildību un veica visas, arī sev neraksturīgās funkcijas: naudas sistēmas izveidi, naudas politikas veidošanu un risināja pat ar kreditēšanu saistītos jautājumus. Valsts bija uzsākusi lauksaimniecības kreditēšanu jau pirms Valsts Zemes bankas nodibināšanas: Zemkopības ministrija 1919. gadā sāka izsniegt aizdevumus - gan naudā, gan inventāra veidā - karā cietušo saimniecību atjaunošanai, ar kredītu izsniegšanu nodarbojās arī Finansu ministrija.…
Apskatītas fizisko persona kreditēšanas iespējas Latvijas komercbankās.Kredīti un to klasifikācija.Hipotekārais kredīts un patēriņa kredīts - A/S Swedbank un SEB Banka salīdzinājums.Kredītu reģistra statistika.
