Māla izstrādājumi sastopami visās kultūrās jau kopš neolīta laikmeta. Tomēr grieķi ir vienīgie, kas pārvērtuši tos par stājmākslas darbiem. Jau Homēra laikā kolosālu izmēru trauki tika izmantoti ne tikai kā tara un saimniecības priekšmeti , bet arī kapa pieminekļi, šķirsts. Kamēr Ēģiptē un Mezopotāmijā tika lietoti zelta un sudraba trauki un māla traukus lietoja tikai vergi, Grieķijā tos bija veidojuši un apgleznojuši mākslinieki, un šie trauki bija ar savu īpašu vērtību. Tie bija arī viena no galvenajām eksporta precēm. Tiem, tāpat kā arhitektūrai, raksturīga katras daļas funkcionālās nozīmes izcelšana gan formā, gan rotājumā.
Tas ļauj spriest, ka mūsdienās grieķu trauki jāvērtē ne tikai kā mākslas darbi, bet arī kā ziņu avots par grieķu dzīvi, sākot ar apģērbiem, ieročiem un sadzīves priekšmetiem un beidzot ar tradīcijām un domāšanu. Šā avota nozīmību palielina uzraksti, kas bieži papildina kompozīcijas. No tiem uzzinām trauka un tā apgleznotāja vārdus, kā arī teicienus, kas raksturo grieķu dzīvesveidu. Reizēm pēc uzraksta vēsturnieki var spriest par trauka radīšanas laiku. Kā arī vāžu gleznotāji izmantoja grieķu monumentālās glezniecības darbus kā paraugus, un tāpēc grieķu vāžu gleznojumi var noderēt, pētot grieķu monumentālo glezniecību, kas tikpat kā nav saglabājusies.…
