Pēc manām domām, arī gaismu izmantojums bija atbilstošs: sarkanā un melnā krāsa gan skatuves apgaismojumā, gan tērpos Līkcepurem, ziņotājiem, Dītriham, velniem veiksmīgi atspoguļoja viņu būtību. Tāpat arī baltas, gaiši zilas gaismas Lāčplēsim un Laimdotai izvēlētas pamatoti, jo papildināja viņu tēlus, kas ir labsirdīgi, gaiši, mierīgi. Baltie tērpi fona dejotājiem, manuprāt, arī bija veiksmīgs risinājums, jo tie it kā mainīja krāsu katru reizi, kad mainījās gaismas.
Kopumā rokopera „Lāčplēsis” manī rosināja dziļu aizkustinājumu un pārdomas par mūsu tautas vēsturi, patiesām vērtībām, draudzību, uzticību, tātad var secināt, ka tā savu uzdevumu izpildījusi veiksmīgi, jo jebkuram mākslas darbam būtu jāliek cilvēkiem domāt. …
