Pasākuma mērķis: Attīstīt bērnos vēlmi iepriecināt citus, darbojoties gan individuāli, gan kolektīvi.
Noformējums: Zālē bērnu aplicētie un telpiski veidotie ziedi, ziedi vāzēs, izstāde foajē- māmiņu portreti un citi bērnu darbi.
Bērni saģērbušies kā vistiņas, gailīši un cālīši.
Audzinātāja:
Saule kā olas dzeltenums mirdzēja pāri pasaulei. Viņa bija dzīvība. Pa viņas stariem uz zemi nāca mazi cālēni, un visi bija gaiši dzelteni. Vēlāk tie staigās citās krāsās, bet sākumā visi atnāk dzelteni.
Bite arī bija dzeltena, strops viņai dzeltens, un viņa aicināja cāli stropā, bet cālis netika. “Tas nekas”, viņš nodomāja, „visapkārt lido dzelteni tauriņi, tādi paši kā es, palidošu ar viņiem.”
Cālis palēcās, bet tad atcerējās, ka viņam spārnu vēl nemaz nav, ir tikai tādi mazi dzelteni ķeksīši sānos. “Tas arī nekas”, nolēma cālis, “izaugšu par vistu, tad lidošu augstu, augstu.”
Viņš ielīda mātei vistai spalvās pie dzeltenā vēdera un aizmiga.
Cāļi dzied: V. Davidone “Cipu, capu cālis” (M. Zelmene, Mūzika mazajiem, 2.grāmata, 32.lpp.)
No zāles uz skatuvi iet rindā dziedādami:
Cipu, capu, cipu, capu,
Cālis iet pa taku.
Viņam pakaļ citi brāļi,
Arī visi cāļi.
…
