Saistību tiesību saturā romiešu civiltiesībās ir nodibināts pienākums vienai personai kaut ko izdarīt otrai par labu. Tāpat saistību tiesību 1401. pants Civillikumā nosaka, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Arī romiešu civiltiesībās tika noteikts, ka katrā saistībā normāli ir divas puses: kreditors, kam ir tiesība prasīt, un parādnieks, kam ir pienākums izpildīt saistības saturu.
Saistības tiek iedalītas vienpusējās un divpusējās saistībās. Raksturīgākie saistību veidi ir vienpusējas un divpusējas saistības. Saistības ir uzskatāms par vienpusējām vai divpusējām (daudzpusējām) atkarībā no tā, vai pamatpienākumi ir tikai vienai vai abām pusēm.…
