Manuprāt, Antuāna de Sent-Ekziperī pasaka „Mazais princis” ir viena no skaistākajām un patiesākajām grāmatām, ko esmu lasījusi. Tajā ir spilgti attēlotas tās īpašības, kuras, kļūstot pieauguši, aizmirstam. Arvien biežāk kļūstam skaudīgi, godkārīgi, bet zaudējam prasmi būt labestīgiem un šķīstiem. Tieši tāpēc šī pasaka ir tik skaista. Tā māca mums saskatīt patiesās vērtības cilvēka dzīvē.
Pasaka stāsta par lidotāju, kurā autors kaut kādā mērā ir attēlojis pats sevi. Galvenais varonis savu bērna „es” ir apracis dziļi sirdī.
…
