Mācīšanās grūtības
1. Saprot pedagoģiskus, sociālus u.c. apstākļus, kas traucē mācīties un nav saistīti ar medicīnisku diagnozi (Lūse, Miltiņa, 2012, 183.lpp).
2. Mācīšanās grūtības ir iespējamas jebkuram bērnam, jebkurā izglītības procesa posmā. Mācību grūtību cēloņi visbiežāk saistīti ar stundu neapmeklēšanu. Šiem stundu kavējumiem var būt dažādi iemesli - ilgstoša slimība, dalība sporta sacensībās, ceļojumi kopā ar ģimeni, neattaisnotu iemeslu dēļ, u.c. Mācību grūtības nav neiroloģiski traucējumi, tos iespējams pārvarēt, nodrošinot izglītojamiem nepieciešamo atbalstu – konsultācijas vai individuālas nodarbības ar priekšmetu skolotājiem (https://www.tip.edu.lv/media/files/Ieteikumi_versija_14032017.pdf) (“Individuāla pieeja katram skolēnam vispārējās izglītības iestādēs” Rīga, 2017, 36.lpp).
3. Izpaužas kā pazeminātas bērna spējas saklausīt, domāt, lasīt, runāt, rakstīt, ievērot pareizrakstību vai izdarīt matemātiskus aprēķinus. Bērns var būt apdāvināts citās jomās, taču sekmes skolā dažos mācību priekšmetos ir viduvējas pamatprasmju apgrūtinātas apguves dēļ. Līdz ar to bērna spējas tiek vērtētas kā vājas un bieži vien neatbilst viņa patiesajām spējām (http://www.brinummaja.lv/macisanas-traucejumi.html) (“Pētījums par mācīšanās traucējumiem” Ilze Paegle, 2010. gads).
4. Mācīšanās grūtības nav saistītas ar medicīnisko diagnozi. Šādas grūtības ir radušās ilgstošu stundu kavējumu dēļ un bērna izklaides, slinkuma un motivācijas trūkuma dēļ. Mācīšanās grūtības var pārvarēt nodrošinot bērnam individuālu pieeju, atbalstu, ieinteresētību (autores definējums, atsaucoties uz iepriekš minētajiem 3 avotiem).
…
