Viens no lielākiem būriem šobrīd ir bailes pret nākotni. Es baidos no nepareizās izvelēs: universitātes, dzīves ceļabiedra, darba, dzīves vietas. Es nevaru pateikt, ka šīs būris norobežo mani jau tagad, bet es centīšos salauzt šī būra režģus nākotnē. Es centīšos atrast interesantu profesiju, ar kuras palīdzību es taisīšu savu dzīvi daudzveidīgu, kura nodrošinās satikšanās ar dažādiem cilvēkiem un situācijām, iemīļoto, uz kura es varēšu paļauties.
Daļēji mani arī norobežo piederība pie nacionālās minoritātes, apjaušana, ka man ir grūtāk sasniegt kaut ko, nekā studentiem no latviešu ģimenēm. No otras puses šīs būris arī palīdz man būt mērķtiecīgai un cīnīties par nodrošināto nākotni cik tas vien ir iespējams.
Ļoti bieži mani norobežo arī mani kompleksi, par kuriem es negribētu teikt, tomēr es atceros, ka ar tiem ir jācīnās. Protams vel viens būris ir velmju un iespēju nesakrišana, bet es ceru, ka man būs tāda nākotne, kurā mani vēlējumi varētu būt īstenoti.
Edgara Bērzes māte filmā „Būris” teica : „Melnās domas vienmēr izaicina vēl ļaunākas”. Es piekritu šiem vārdiem un varu dot padomu gan sev, gan citiem, ka par saviem „būriem” nav jādomā, tas nedos nekādu rezultātu, ar tiem ir cietsirdīgi jācīnās.
…
