Otrs Vāgnera iedvesmas avots ir senvācu mitoloģijas leģendas, uz kurām pamatojoties, komponists radījis īpatnu pasauli ar dieviem, varoņiem, milžiem un punduriem. Tetraloģija „Nībelunga gredzens” vēsta par seno ģermāņu dieviem un to tieksmi iegūt Reinas dzīļu zeltu, no kura izkaltais gredzens dod varu pār visu pasauli. [1,130-132]
Secinājumi
• Operas žanrs vienmēr ir cītīgi gājis līdzi laikam – notikumi pasaulē atspoguļoti arī operās ietvertajos notikumos un idejās;
• Populārākās un iedvesmojošākās bijušas varoņoperas, kas veicināja patriotismu un nacionālo apziņu, kā arī romantiskās operas, kas vairāk atainojušas vienkāršus cilvēkus un to likteņus, tādējādi piesaistot publiku;
• Itālijā diezgan ātri noslēdzas komiskās opera buffa periods, tāpat arī Vācijā tā neiezīmējās pārāk spilgti, tomēr Francijā komiskā opera bija diezgan iecienīta gan komponistu, gan klausītāju vidū;
• 19. gs. operas ir ļoti nozīmīgas visā operu attīstības posmā, jo iezīmē tā laikmeta spilgtākos notikumus, parāda cilvēku ikdienu un problēmas, ko tie risināja, tāpat 19. gs. radās arī jaunas operas teorijas un veidi, kas nebūt nav mazsvarīgi, skatoties uz operas attīstību kopumā.
…
