Masu komunikācija mūsdienās aizņem svarīgu vietu daudzās cilvēku darbības jomās. Tā ir centrālā daļa, ekonomikas institūciju struktūrā, nozīmīga politisko, reliģisko un izglītības institūciju īpašība. Mediji eksistē kā sistēma, pildot svarīgas funkcijas visas sabiedrības interesēs. Kamēr mediji apmierinās sabiedrības vajadzības, tās ieņems svarīgu vietu mūsu dzīvē.
Mediji veido masu viedokļus, vajadzības, attieksmes un ticības, ietekmē cilvēku uzvedību.
Mediju aplūkošana kā sociālo sistēmu ir sākums strukturāli funkcionālai analīzei, kas izpaužas kā indivīdu, grupu darbības (rīcības) piemēri. Jāpiebilst, ka atkarībā no cilvēku uzvedības, uztveres izšķir kultūras sistēmu, sociālo sistēmu, personību sistēmu. Tātad funkcionālā analīze ir stratēģija, kas veido vai noskaidro hipotēzes. Šī stratēģija tiek apliecināta savā lietderībā, kad mēs mēģinām saprast tādas sarežģītas parādības kā, piemēram, masu mediji.
Masu komunikācijas raksturojumi:
a.Masu komunikācija ir orientēta uz lielu, nevienveidīgu un anonīmu publiku.
b.Ziņojumi tiek nodoti publiski, ar mērķi sasniegt lielāko auditorijas dalu.
c.Komunikators iztiek bez sarežģītas organizācijas, kas var izmaksāt
Masu produkcijas ziņas iekļauj sevī šo ziņu pastāvīgu atkārtošanu.
Masu komunikācijai piemīt izklaides funkcija, kas ir daļa no mūsu dzīvesstila, kultūras un sabiedrības.…
