Vērtējums:
Publicēts: 14.09.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Eksāmenu biļetes kursam "Latviešu valodas kultūra"', 1.
  • Konspekts 'Eksāmenu biļetes kursam "Latviešu valodas kultūra"', 2.
  • Konspekts 'Eksāmenu biļetes kursam "Latviešu valodas kultūra"', 3.
  • Konspekts 'Eksāmenu biļetes kursam "Latviešu valodas kultūra"', 4.
  • Konspekts 'Eksāmenu biļetes kursam "Latviešu valodas kultūra"', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Valodas kultūra kā zinātne
Valodas kultūras jēdziens ir attiecināms uz literāro valodu. Valodas kultūra ir gan teorētiska, gan praktiska nozare, abi aspekti jāatver kompleksi, ciešā saistījumā. Teoriju veido valodnieki; prakses jautājumu risināšanā (piemēram, terminu izstrādē) piedalās arī citi speciālisti. Valodas kultūra kā teorētiska nozare veidojusies 20. gadsimta sākumā un attīstās uz funkcionālās valodniecības bāzes. Tā balstās galvenokārt uz atsevišķu faktu vērtējumiem, atsevišķiem pētījumiem bez ciešāka sistēmiska kopsakara, kas bieži rada grūtības. Valodnieku svarīgākais uzdevums valodas kultūrā ir valodas objektīvo likumību izzināšana visos līmeņos; ir jāpētī gan iesīkstējuši, sen lietoti, gan arī jauni valodas līdzekļi, dažādi valodas prakses ieradumi un tendences. Valodas kultūra paredz tautas izglītošanu valodā un valodniecības sasniegumu iedzīvināšanu praksē. Valodas kultūra nozīmē valodas līdzekļu optimālu lietojumu noteiktā runas situācijā, literārās valodas normu zināšanu un ievērošanu, tā ir valodniecības nozare, kas pētī literārās valodas normalizācijas problēmas, valodas līdzekļu lietošanu noteiktā runas situācijā. Literārās valodas normas ir sabiedrībai atzīstami pareizas valodas nosacījumi noteiktā literārās valodas attīstības posmā, tās ir formulētas dažādās vārdnīcās un latviešu valodas gramatikās. Valodas kultūrai ir 2 līmeņi:
Pareizības (zemākais) līmenis – pēta literārās valodas normu zināšanu un ievērošanu, tas ir obligāts visiem valodas lietotājiem.
Meistarības (augstākais) līmenis – pēta apgūtas un automatizētas literārās valodas normām atbilstošas valodas iemaņas, prasmi izvēlēties pēc satura visprecīzāko, stilistiski iederīgāko, izteiksmīgāko, vieglāk uztveramo vārdu. Tam ir radošs raksturs.
Stilistika kā zinātne
Valodas stils ir valodas paveids, kas atkarīgs no saziņas mērķa un situācijas. Nepietiek tikai ar to, ka cilvēkam ir plašs vārdu krājums, ir nepieciešama prasme atlasīt no plašā leksikas materiāla piemērotākos vārdus, kas atbilstu noteikta stila prasībām. Ar vārdu „stils apzīmē arī rakstnieka savdabību, īpatnējo rakstības veidu. Valodas stils ir valodas paveids, kura lietošanas izvēle atkarīga no komunikācijas satura, situācijas un runātāja vai rakstītāja, kā arī adresāta attieksmes. Latviešu valodas funkcionālie stili: zinātniskās valodas, lietišķo rakstu valodas, publicistikas valodas, sarunvalodas, daiļliteratūras valodas stils.
Latviešu valodas emocionāli ekspresīvie stili: oficiālais, svinīgais, sirsnīgais, humoristiskais, ironiskais, satīriskais stils.

Autora komentārsAtvērt
Atlants