-
Bērnu pašapziņas attīstības veicināšanas paņēmieni pirmsskolā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Pašapziņa pedagogu un psihologu atziņās | 5 |
| 1.1. | Pašapziņas būtība | 5 |
| 1.2. | Bērna pašapziņas attīstība | 8 |
| 1.3. | Bērna pašapziņas veicināšanas paņēmieni un ieteicamās metodes | 19 |
| 2. | Bērna pašapziņas attīstības veicināšana pedagoģiskajā procesā pirmsskolā | 23 |
| 2.1. | Pētījuma metodoloģiskais pamatojums | 23 |
| 2.2. | Grupas raksturojums pētījuma sākumā | 24 |
| 2.3. | Pētījuma norises apraksts un analīze | 29 |
| 2.4. | Bērna grupas raksturojums pētījuma beigās | 32 |
| Secinājumi | 36 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 37 |
Secinājumi
1. Cilvēks sevi un sabiedrību vērtē, vadoties no sabiedrības viedokļa par sevi, un cilvēka pašapziņa var veidoties tikai atrodoties sabiedrībā, mijiedarbībā ar citiem.
2. Pašapziņa nosaka cilvēka pašvērtējuma un pašcieņas līmeni, kā arī sniedz cilvēkam ne tikai iespējas veiksmīgāk izprast savu iekšējo pasauli, bet arī izprast savstarpējās attiecības ģimenē un sabiedrībā.
3. Bērna pašapziņas attīstībai galvenā loma ir viņa ģimenei, kurā bērnam ir svarīgi justies mīlētam, taču būtiska ir pieaugušā klātbūtne visā bērna pašapziņas attīstības gaitā, lai bērns spētu justies par sevi drošs, un pieaugušajam ir jāatceras, ka viņš bērnam ir kā piemērs, pēc kura vadīties, kā arī pieaugušais nedrīkst bērnam redzot, labot viņa darīto.
4. Pieaugušā līdzdarbošanās veicina bērna uzticēšanos, sniedz drošības sajūtu un iespēju brīvi izteikties, un šajā līdzdarbošanās procesā, pieaugušajam ir jābūt pacietīgam un iecietīgam pret bērnu, jo bērna vēlmi izzināt nedrīkst apslāpēt vai bremzēt un ir jāsniedz bērnam iespēja aktīvi darboties, jo bērns mācās darot.
5. Bērns ir iepriekš jāsagatavo izglītības iestādes apmeklējumam, jo tā ir jauna vide, kurā viņam nepieciešams adaptēties un lai bērna adaptēšanās un uzturēšanās izglītības iestādē norisinātos veiksmīgi, ir jārada pozitīvs iespaids par to.
6. Rotaļa un rotaļāšanās ieņem svarīgu lomu bērna pašapziņas attīstībā, jo tajā izpaužas bērna sajūtas, brīva nepiespiesta aktivitāte un emocijas.
7. Robežu un noteikumu noteikšana, ļauj bērnam apzināties viņa rīcību un tās sekas.
8. Rotaļas un pedagoga līdzdarbošanās veicina bērna pozitīvu pašapziņas līmeņa attīstību, nodibinot veiksmīgu savstarpējo sadarbību.
…
Otrais studiju darbs. Ievads Mūsdienās ļoti aktuāla tēma ir par pareizu bērna intelektuālo un psihisko audzināšanu, kas būtiski maina ne tikai vecāku audzināšanas metožu izvēli, bet arī pedagoga pedagoģiskās un psihiskās audzināšanas darba metožu izvēli. Katrs bērns ir atšķirīgs, ar savu Es, savām domām un īpašībām, tieši tāpat kā pieaugušais, bet bērns vēl savu Es nevar vēl īsti apzināties, jo viņš kā personība, viņa es un viņa pašapziņa tikai attīstās un pilnveidojās. Raksturīgākās pašapziņas izpausmes bērnam ir visu darbu padarīšana pašam, citam tā varbūt arī spītība, kad nevēlas izpildīt pieaugušā lūgumu, bet citam tas izpaužas kā noslēgtība sevī, ir daudz dažādu piemēru, kurus varētu minēt, taču galvenais ir tas, kā šo izpausmi pamanīt un kā rīkoties, lai bērnam palīdzētu veiksmīgāk attīstīties, nenodarot būtisku kaitējumu bērna pašapziņai. Bērna saskarsme ar pieaugušo šajā pašapziņas attīstības posmā ir ļoti nozīmīga un nepieciešama, jo cilvēks par cilvēku var kļūt tikai atrodoties sabiedrībā. Par pašapziņas veicināšanu, nostiprināšanu nenākas bieži sastapties vai dzirdēt un, iespējams tāpēc, ka vārdu pašapziņa identificē ar vārdu personība, bet personības pamatā ir pašapziņa. Tas kā cilvēks vērtē un ciena vai neciena sevi, un kā citi cilvēki vērtē, ciena vai neciena viņu, ietekmē to, ko cilvēks pats par sevi domā, tas ir, tas ietekmē cilvēka pašapziņu un viņa turpmāko dzīvi. Pašapziņa ir cilvēka spēja noticēt sev un saviem spēkiem, spējām, tā padara cilvēku unikālu atšķirībā no citām dzīvām radībām. Pašapziņas nostiprināšana spēj uzlabot visu turpmāko cilvēka dzīvi.
