Trematožu klase sastāv vienīgi no bezmugurkaulnieku un mugurkaulnieku iekšējo orgānu parazītiem. Ķermeņa garums lielākories mērāms milimetros, bet dažkārt tārpi ir arī lielāki, forma visbiežāk ir lapveida. Raksturīgi ir piesūcekņi, no kā arī klase ieguvusi nosaukumu. Piesūcekņi ir bļodveida bedrītes, kuras apņem muskuļots valnītis, kas sastāv no sarežģītas muskuļšķiedru sistēmas. Darbojoties šiem muskuļiem, piesūcekņa dobums var samazināties vai palielināties.
Parasti viens – mutes piesūceknis atrodas ķermeņa priekšgalā un viens – vēdera piesūceknis – ventrālajā pusē. Tie ir piestiprināšanās orgāni, ar kuru palīdzību sūcējtārpi noturas saimniekdzīvnieka ķermeņī.
Segslāni – tegumentu – trematodēm veido iegrimušais epitēlijs, kuram nav skropstiņu. Šī īpatnība acīmredzot saistīta ar trematožu parazītisko dzīvesveidu. Segslāņa ārējā daļa ir bez kodolu citoplazmas plātnīte, kurā daudz mitohondriju un vakuolu. Citoplazmatiskas šķiedras šo slāni savieno ar parenhīmā iegrimušām citoplazmas daļām, kurās izvietojušies kodoli. Citoplazmatiskajā plātnītē nereti atrodas kutikulas dzelkšņi – parazītu papildu fiksācijas orgāni. Trematodes ir samērā mazkustīgas (skat. 3. att.).
…
