Asfiksijas izpausmes dzemdību laikā un farmakoterapijas virzieni
Auglis peldot amniotiskā šķidrumā elpo, barojas un izvada metabolisma galaproduktus caur placentu. Augļa plaušas ir pildītas ar šķidrumu, ko sekretē alveolārās šūnas, tādā tilpumā, kas ir tuvs funkcionālai atlieku kapacitātei, kāda raksturīga ir pēc piedzimšanas. Pēc dzemdībām placenta tiek ‘atmesta’ un tā atmirst, kamēr jaundzimušais aktivē pats savu sistēmu, lai iegūtu skābekli un barības vielas un izvadītu vielmaiņas galaproduktus.
Pati svarīgākā prasība ir elpot. Lai elpošana varētu notikt plaušu šķidrumu jāaizvieto ar gaisu. Vaginālas dzemdību laikā krūškurvis tiek saspiest dzemdību ceļos un dažkārt var redzēt, ka plaušu šķidrums tek ārā pa degunu, kad mazuļa galva parādās ārā. Jaundzimušam velkot elpas vilcienu, gaiss tiek ievilkts plaušās, un plaušu šķidrums pazūd elpošanas koka perifērijā. No turienes tas tiek atbrīvojas ar plaušu cirkulācijas un limfātiskās sistēmas palīdzību. Neizdošanās apmierinoši veikt šo procesu ir viens no iemesliem, kas noved pie pārejošas tahipnojas.…
