-
Jūras fitoplanktona un mezozooplanktona abpusējās ietekmes
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 5 | |
| 1. | Literatūras apskats | 6 |
| 1.1. | Fitoplanktona un zooplanktona funkcijas un saistības jūru ekosistēmās | 6 |
| 1.2. | Baltijas jūras ģeogrāfiski-morfoloģiskās un bioloģiskās īpatnības | 9 |
| 1.3. | Rīgas līcis | 10 |
| 2. | Materiāli un metodes | 12 |
| 2.1. | Materiāla ievākšanas vietas apraksts | 12 |
| 2.2. | Novērojumu metodes | 13 |
| 2.2.1. | Fitoplanktona paraugu ņemšanas metode | 13 |
| 2.2.2. | Fitoplanktona kvalitatīvā un kvantitatīvā noteikšana | 14 |
| 2.2.3. | Zooplanktona paraugu ņemšanas metode | 16 |
| 2.2.4. | Zooplanktona paraugu kvalitatīvā un kvantitatīvā noteikšana | 17 |
| 2.3. | Datu apstrādes metodes | 18 |
| 3. | Rezultāti un diskusija | 20 |
| 4. | Secinājumi | 29 |
| 5. | Pateicības | 30 |
| 6. | Literatūras saraksts | 31 |
Ievads
Pēdējo 40 gadu laikā Baltijas jūras vides stāvoklis ir krasi mainījies. Cilvēku aktivitātes jūrā un tās piekrastē rada lielu spiedienu uz jūras ekosistēmām. Visnopietnāk Baltijas jūru ir skārusi eitrofikācija, kas radusies, mijiedarbojoties dabiskajiem faktoriem un cilvēka darbības rezultātiem. 20. gadsimta otrajā pusē salīdzinoši lielā ātrumā, pieaugot barības vielu koncentrācijām, eitrofikācijas procesā mainījās jūrā dzīvojošo organismu daudzums un sugu sadalījums. Bioloģisko daudzveidību nopietni ietekmēja arī bīstamo vielu ieplūde jūrā. Par ekosistēmas izmaiņām skaidri liecina masveida aļģu ziedēšana un zivju daudzuma samazināšanās. Šīs problēmas vajadzētu risināt nekavējoties, negaidot līdz pilnīgai Baltijas jūras un tās apkārtnes nesaudzīgai izmantošanai, kas var novest līdz neatgriezeniskām sekām (HELCOM).
Jūras ekosistēmas mainības novērtēšanā neaizvietojami ir daudzgadīgie sistemātiskie novērojumi. Ilgtermiņa vides novērošana dod iespēju iegūt patiesu ekosistēmas struktūras un tās dabiskās mainības ainu, kaut arī nesniedz momentānu informāciju par izmaiņām populāciju līmenī. Tāpat vairāku gadu apsekojumi ir nepieciešami, lai atklātu ilglaicīgu izmaiņu tendences. Tādejādi, veicot ilggadēju paraugu ievākšanu un iegūto datu apstrādi, atrodot kopsakarības, iespējams iegūt rezultātus, kas ataino jūras ekosistēmas variēšanas cēloņus.
Mērķis: noskaidrot jūras ekosistēmas komponenšu fitoplanktona un zooplanktona saistību barības ķēdē.
Uzdevumi:
1. Apkopot pieejamo informāciju par fitoplanktona un zooplanktona saistību barības ķēdē jūras ekosistēmās, t.sk. Baltijas jūrā un Rīgas līcī
2. Aprakstīt metožu principus fitoplanktona un zooplanktona paraugu ievākšanai un apstrādei Baltijas jūrā.
3. Analizēt Rīgas līča ilgtermiņa fitoplanktona un zooplanktona datus trofisko attiecību aspektā.
…
Šī darba mērķis bija noskaidrot jūras ekosistēmas komponenšu - fitoplanktona un zooplanktona saistību barības ķēdē. Informatīvais segums gūts pirmajā nodaļā „Literatūras apskats”, apkopojot informāciju par fitoplanktona un zooplanktona saistību barības ķēdē jūras ekosistēmās, tai skaitā, Baltijas jūrā un Rīgas līcī. Datu apstrādē izmantotos fitoplanktona un zooplanktona paraugus ievāca Latvijas Hidroekoloģijas institūta darbinieki laika posmā no 1996.-2000. gadam. Tie tika ievākti un apstrādāti atbilstoši Baltijas jūras vides aizsardzības konvencijas Helsinku Komisijas rekomendētajām metodēm, kuru principi aprakstīti otrajā nodaļā “Materiāli un metodes”. Trešajā nodaļā “Rezultāti un diskusija” analizēti Rīgas līča ilgtermiņa fitoplanktona un zooplanktona dati trofisko attiecību aspektā. Pēc iegūtajiem rezultātiem rezumēti galvenie secinājumi par zooplanktona un fitoplanktona saistību barības ķēdē, kas atspoguļo fitoplanktona daudzveidības nozīmīgumu zooplanktona attīstībā. Atslēgas vārdi: mezozooplanktons, fitoplanktons, Baltijas jūra, Rīgas līcis, barības ķēde.
