Lai izprastu vēstures jēdzienu, ir jābūt vismaz kaut kādai nojausmai par galvenajiem vēsturiskajiem notikumiem, tātad daudz par to jāinteresējas un jālasa. Tāpat vērtīgi varētu būt uzzināt dažādu vēsturnieku domas un uzrakstīto par to. Nezinu kā labāk veidot savu vēstures izpratni – vai daudz lasot par vēsturiskajiem notikumiem, vai, ko par to domā citi vēsturnieki. Laikam jau bez pirmā vispār neiztikt. Taču šeit es vairāk pievēršos otrajam. Mēģinot izprast vēsturi kā tādu, šeit izmantoju trīs autoru pārspriedumus par vēsturi. Tālāk es analizēju Roberta Vipera “Vēstures lielās problēmas”, Pauļa J. Anstrata “Civilizācijas vēsturi” un R. Dž. Kolingvuda “Vēstures ideju” (krievu valodas tulkojumu).
Tikko es ēdu vakariņas, nu šis notikums ir pagājis – tā ir pagātne. Katru vakaru es ēdu vakariņas, it kā katra reize atšķiras tomēr arī ir līdzīga. Tāpat ir arī ar lielajiem notikumiem – dažādos laikos it kā citi, tie tomēr mēdz būt analoģiski. Tāpēc vēsturnieki meklē kopsakarības un cēloņus, un to, kā un kāpēc viens notikums ietekmējis citu. Tomēr domāju, ka katra vēsturnieka, tāpat kā katra cilvēka, viedoklis par vēstures izpratni ir subjektīvs. …
