1876.gadā Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija izstrādāja savu ortogrāfiju, kuru publicēja "Zinību komisijas rakstu 1.sējumā. Šī ortogrāfija paredzēja:
latīņu alfabētu,
burtus š, ž, č,
mīkstos līdzskaņus ļ, ņ, ŗ , ķ, ģ,
garo patskaņu apzīmēšanā atsacīties no intonācijas, garo patskani var apzīmēt pēc vēlēšanās ā vai į ,
saglabāt ie apzīmējumu ee
IV PERIODS - mūsdienu ortogrāfijas izveide
Mūsdienu latviešu valodas ortogrāfijas pamatus izveido J. Endzelīns un K. Mīlenbahs.
Svarīgākie principi:
Fraktūru aizstāj antīkva;
Patskaņu garums apzīmēts ar svītriņu virs burta gan saknē, gan priedēklī, piedēklī un galotnē;
Šauro un plato e, ē apzīmē vienādi;
Pašreizējo rakstības veidu iegūst līdzskaņi s, z, š, ž, c, č, dz, dž, v, ļ, ņ un ŗ
Pašreizējo pareizrakstību atspoguļo jaunākā “Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca”, kas izdota 1995.gadā.
…
