Vienas no galvenajām lietām 20. gs kas kavēja sabiedrības attīstību un domāšanu bija visa veida manipulācijas ar cilvēkiem, kā arī okupācijas, politiskas vajāšanas, karadarbības un deportācijas. Žurnālistiem nebija konkrēti rāmji ko drīkstēja un ko nedrīkstēja, bet tie veidojās paši, jo viņi visu laiku tika turēti nepārtrauktas spriedzes varā.
1945. gadā, tūlīt pēc tā, kad Latvijā ienāca krievu karaspēks, tika nodibināts laikraksts „Literatūra un Māksla”, kuru veidoja nepakļāvīgi redaktori un šī izdevuma galvenais mērķis bija propagandēt ideoloģiju. Līdz ar to, tas kļuva par vienu no vislasītākajiem izdevumiem sabiedrībā. Tāds pats bija arī žurnāls „Karogs”. Tas mēģināja atspoguļot laiku un publicēt brīvo domu rakstot arī par lielajām izsūtīšanām un leģiona plāniem.
Pateicoties tādiem redaktoriem kā Voldemārs Kalpiņš, Vladimirs Mihailovs, Hugo Rukšāns, Jānis Škapars, Viktors Avotiņš, Māris Čaklais u.c., laikraksts „Literatūra un Māksla” ir atstājis būtisku nospiedumu mūsu pagātnē, kā cīņa ar cenzūru, kā arī atmodas laikā laužot ceļu uz Latvijas atbrīvošanu. …
