Pirmskāzu tradīcijas un tajās iesaistītās personas
Patriarhālās kopienas laikos vecāki apprecināja bērnus vai ļoti tuvus radiniekus savā starpā, lai manta un bērni paliktu ģimenē. Tas ir tā sauktais levirāts. Dažās Baltijas ciltīs šī tradīcija vēl bija saglabājusies līdz 12.gs.
Pēc vairāku etnogrāfu domām, senākais līgavas iegūšanas veids – zagšana. Puisis slepeni noskatījās meitu, nozaga to un aizveda uz savu sētu. No šīs senās darbības līdz mūsdienām ir saglabājušies nosaukumi :
vedēji, kas apzīmē puiša radus, ļaudis,
panāksnieki, kas apzīmē meitas piederīgos.
Zagšanas gadījumā līgavas iegūšana nav saistīta ar kāzu svinībām, kur piedalās abas dzimtas. Jaunās sievas iegūšanu atzīmēja vedēju dzimta.
Līgavas zagļi meitām visbiežāk uzbruka nomaļās vietās, it sevišķi maltuvē, pie upes, ganos un druvā. Līgavas zagšana bieži notika vēlā vakarā vai agri no rīta, lai kavētu panāksnieku dzīšanos pakaļ. Līgavas zagšana, ja tas ir iepriekš sarunāts ar viņu un viņas piederīgajiem, Kr.Barons nosaucis par “zagšanu slavas dēļ“.
…
