Leonardo skicēs var rast izgudrojumus tiltu celtniecībai, apūdeņošanai, laivām, kuģu sadursmēm cīņā uz ūdens. Kā pats meistars rakstīja – viņš uzcels ļoti vieglus un spēcīgus tiltus, kurus būs viegli transportēt un tie kalpos, lai uzbruktu ienaidniekam vai bēgtu no tā. Viņš veidos drošus un izturīgus tiltus, kurus viegli uzstādīt un noņemt. Tajā laikā daudzas Leonardo ģeniālās idejas palika nerealizētas, jo neviens neticēja, ka kaut kas tāds varētu darboties vai arī tīri tehnoloģiski tas nebija iespējams. Piemēram, kāds no da Vinči izgudrotajiem tiltiem bija paredzēts 240 metrus garš (tajā laikā tas būtu bijis garākais tilts pasaulē), viņš pats savai idejai ticēja tik ļoti, ka piedāvāja pats to uzcelt. Taču sultānam, kura uzdevumā Leonardo plānu bija izstrādajis, plāns likās nereāls un nekāda celtniecība nenotika. Attēloto konstrukciju ar izliektām arkām pasaule sāka izmantot tikai 300 gadus vēlāk.
Pēc šīm pašām skicēm 2001. gadā Norvēģijas dienvidos beidzot tika uzbūvēts 100m garš tilts. Kā atzina dizainers Sends, tad ģeniālas idejas nenoveco. Jo, piemēram, tilti no 1970.-iem gadiem izskatās vecāki nekā šis, da Vinči pirms 500 gadiem zīmētais. …
