Reformācijas gaitā Francijā plašu atbalstu guvis kalvinisms.
Sākumā kalvinisma piekritēji bija galvenokārt amatnieki un tirgotāji, bet ar laiku šim protestantiskajam virzienam vairāk piekritēju – viņus Francijā sauca par HUGENOTIEM – radās arī muižnieku vidū.
Pret valdošās dinastijas nostiprināšanos īpaši bija noskaņoti Francijas D-Rietumu un Dienvidu apgabali. Daļa no tiem, piemēram, Navarras karaliste gan bija atkarīga no Francijas karaļa, taču 16.gs. otrajā pusē vēl saglabāja zināmu politisku patstāvību. Valsts iedzīvotāju vairākums un arī parīzieši palika katoliski. Politiskie grupējumi savstarpējās cīņās plaši izmantoja ticības pretišķības.
Gan HUGENOTI, kas grupējās ap Narrvas karaļu BURBONU namu un princi Kondē, gan katoļi, kurus vadīja ietekmīgie hercogi Gīzi pretendēja uz varu valstī.
Hugenoti un katoļu konflikti sākotnēji aprobežojās