Lasot šo literāro darbu, vislabāk patika ozollapu vainags jeb dzejoļu kopums, kurš tēlo darbu kā pamatu visam. Ja, pirmo reizi izlasot dzejoli „Balss un atbalss” , tas man šķita ļoti vienkāršs, tad, lasot to otro reizi, dzejolis jau šķita dziļš un izteiksmīgs. Šobrīd, kad mūsu tautai ir tik grūti laiki, dzejolis manā iztēlē uzbur garā stipru, pašpārliecinātu un drosmīgu cilvēku. Tādu, kas nepadodas grūtību priekšā. Pamanīju dzejolī epitetus („dārzi ar ziedošo daili”), kā arī personifikācijas („rats visu drupās un putekļos mala”) un metaforas („uguns un tērauda dēli”, „laika rats”).…
