Cilvēkiem ir tendence atzīt līderus, kuri ir pārāki par viņiem un iemieso tēlus, kas konkrētajā laika posmā ir svarīgs. Piemēram Hitlers pauda tāda cilvēka tēlu, kāds Vāciešiem bija nozīmīgs – spēcīga, visvarens, pasaules kungs un valdnieks. Ar Hitlera spējām ietekmēt, pakļaut sev cilvēkus, viņā ieguva tautas atbalstu, Hitlers prata būt līderis, neskatoties uz viņa vājajām zināšanām. Bet Hitleram bija ļoti laba mehāniskā atmiņa un viņš spēja atcerēties dažādus faktus un precīzi tos citēt, pat neizprazdams jēgu. Viņš, piemēram, no galvas atcerējās visas ielas pa kurām bija gājis kādreiz. Kā arī sava iecienītā autora Rollo Meja darbus viņš prata citēt no galvas.
Cilvēkiem ir svarīgi līderi, kuri prot izraisīt saviļņojumu, kuri spēj aizgrābt un to Hitlers prata. Hitlers lieliski zināja par ko runāt, kas ir tautai svarīgi. Viņš runāja par ideālajiem nākotnes plāniem un uzsvēra visu pozitīvo, to kas ir panākts, noklusējot kļūdas un neveiksmes. …
