Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.02.2019.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Krīzes komunikācija', 1.
  • Referāts 'Krīzes komunikācija', 2.
  • Referāts 'Krīzes komunikācija', 3.
  • Referāts 'Krīzes komunikācija', 4.
  • Referāts 'Krīzes komunikācija', 5.
  • Referāts 'Krīzes komunikācija', 6.
  • Referāts 'Krīzes komunikācija', 7.
  • Referāts 'Krīzes komunikācija', 8.
  • Referāts 'Krīzes komunikācija', 9.
  • Referāts 'Krīzes komunikācija', 10.
  • Referāts 'Krīzes komunikācija', 11.
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
Mūsdienu pasauli fundamentāli ietekmē sociālo mediju izmantošana. Tie ir kļuvuši par neatliekamu ikdienas sastāvdaļu gan personiskajā dzīvē, gan publiskajā sfērā.
Sociālie mediji ir īpaši nozīmīgi uzņēmumu un korporatīvās komunikācijas kontekstā. Proti, tehnoloģijām un medijiem attīstoties, uzņēmēji var ne tikai sasniegt savus patērētājus un potenciālos klientus ar dažāda veida un rakstura informāciju, bet arī nodrošināt atgriezeniskās saites veidošanu, sazinoties un mijiedarbojoties ar tiem. Protams, sociālie mediji nodrošina arī iespēju ātri un viegli sazināties ar citiem uzņēmumiem, reklāmdevējiem, u.c.
Viens no korporatīvās komunikācijas izaicinājumiem, ar kuru tās speciālistiem nākas bieži saskarties, ir krīzes komunikācija. Tā ir uzņēmuma komunikācija ar sabiedrību negaidītās, unikālās situācijās, kuras nepieciešams pēc iespējas ātrāk un efektīvāk novērst, lai neradītu uzņēmuma tēla, reputācijas, u.c. pasliktināšanās draudus. Tas, diemžēl, parasti sagādā zināmus izaicinājumus.
Krīzes ir iedalāmas, kā tīšām vai dabisku faktoru radītas. Tomēr, neatkarīgi no to veida, tās iespējams analizēt, izmantojot S. Finka (S. Fink) izstrādātos krīzes komunikācijas posmus. Kaut arī tie ir tapuši pirms aptuveni 30 gadiem, tos iespējams pielāgot arī komunikācijai sociālo mediju vidē.

Autora komentārsAtvērt
Atlants